Jāņi Chatenet

Please see below for English!

-----------------------------------------------------------------------

Ar to, ka pēdejos gados nācies Jāņus svinēt pilsētā (vai lidmašīnā, kā pagāšgad), ļoti priecājos par iespēju svinēt Jāņus šogad laukos. Mūsu draugi Chatenet mūs ielūdza pie viņiem nogalē pirms saulgriežiem uz līgošanu, un tā iznāca jau pagāšnedēļ siet Jāņu sieru un sameklēt dziesmu grāmatas.

Karīnas ģimene dzīvo tikai divas stundas uz rietumiem, un ceļš turp vijas caur mazām pilsētiņām un laukiem pilniem ar margrietiņām un lauku puķēm. Ierodoties Chatenet, Jāņu bērniem pretīm nāca saimnieks, saimniece un Maksīts, rokās Jāņu siers un alus ar ko pacienāt ciemiņus. Ozolu vītnes apgreznoja durvis un Maksītim prievīte kaklā, visi bija gatavi līgot! Kaut mākoņi atvietoja saulīti (taču bija vajadzīgs, ka līst mūsu Jāņu svinībās!) tomēr ēdām bagātas pusdienas „Maksīša dārzā,” zāļajā blakus saimnieka sakņu dārzam. Jāņu sieram līdz arī vietējie sieri un pâté (jo šī tomēr ir Francija!), pīrāgi un pašbrūvēts plūškoka (elderberry) vīns... kaut bija arī alus ar ko slāpes remdināt.

Saimnieki Jāņu vaiņagos

Puiši spēlējās Maksīša tēša būvētā spēļbūdā līdz pienāca brīdis noraut mirklīti, un tad kaut gulēja tikai divas trešdaļas no bērniem, visiem iznāca drusku atpūsties. Tiklīdz kā visi pamodās, Jāņa bērni devās pastaigā, saplūkt Jāņu zāles un ozola zarus vaiņagiem.

Ko Lauris pa papardēm?

Veidojās vaiņagi, ugunskuru iekūra, un tūliņ jau sākās apdziedāšana un lēkšana pāri ugunskuram! Lauris un Mikus abi pirmo reizi mūžā pārlēca ugunskuram (protams ar mammas un tēša palīdzību) un mēs visi sēdējām pie ugunskura, vaiņagiem galvā līdz pat tumsai. Un tad tikai sākās mielasts! Jēra gaļa un maziņi kartupeļi izrakti tieši tanī dienā no dārza.

Mani Jāņu puiši!

Mielošanās un ciemošanās turpinājās arī nākamā dienā. No rīta puses aizbraucām uz kaimiņu miestiņu kur orķestris bija atbraucis uzspēlēt kādu dziesmiņu pirms lielā koncerta. Pusdienas atkal baudijām ārā, šoreiz saules širmis mūs sargāja no saules un puiši pluņčājās peldbaseinā. Ik pa brīdim liepas nosmaržoja un bitīte pabizoja kur tuvumā. Un pēdejā pastaigā pirms brauciena atpakaļ uz pilsētu izstaigājām visu Chatenet, apciemojot kaimiņu lauksaimniecību lai arī lopiem atvestu kādu Jāņu līgo novēlējumu...

Novēlu ikvienam jautras un līksmas Jāņu svinības, vai tās būtu Gaŗezerā vai Kursā, laukos vai pilsētā, kā Jāņu bērnu vai saimnieki!

Ar vaiņagu galvā, smaidu sejā un alu rokā - Jāņi!

Jauni puiši, jaunas meitas

Līgojati Jāņu nakti!

Jānīt’s sēja zelta naudu

Jāņu nakti tīrumā.

Kas līgoja Jāņu nakti

Līgos visu vasariņu;

Kas gulēja Jāņu nakti

Gulēs visu vasariņu.

Jāņu diena, Jāņu nakts

Nu pats Jāņu vakariņš,

Nu Jānītis danci grieza

Apakš kupla ozoliņa.

-----------------------------------------------------------------------

With our Jāņi celebration taking place in the city and even on a plane past years, I was especially happy to observe the holiday in the country this year. Our Chatenet friends invited us to their home the weekend before solstice, and so it happened that I was tying the Jāņu siers and searching for my song books the previous week.

Lauris trying on his crown of oak leaves

Karīna and her family live just two hours west of Clermont, and the road there was lined with meadows full of daisies and other wildflowers. Upon arrival the hosts greeted us with song, Jāņu siers and beer in hand – the traditional Latvian greeting. They had decorated their home with oak garlands and little Max was sporting his prievīte (think woven tie fastened under the collar), and the Jāņu spirit was evident and infectious. The feast started immediately, with local cheeses and pâté on the table as well – this is France after all! A few pīrāgi and homebrewed elderberry wine, we sat and caught up on recent events and enjoyed one another’s company until the time came for naps.

Our hosts readying their crowns!

Our celebration continued in the traditional vein with the gathering of flowers and oak branches followed by the making of the crowns. The bonfire was lit, and jumping commenced, all three boys taking the first leap of their lives with the help of their parents. We were enjoying the evening to the extent that before we knew it, it was dark. This just meant that then the next feast began, and truly not much sleep was had that night, as per tradition.

The next day we visited a neighboring village to hear a local orchestra play a few tunes. Chatenet is in la Creuse region in Limousin, and groups from the area had gathered for a soirée that evening in Bussière Dunoise (also nearby) but were warming up by performing in dozens of small villages in the region.

Very impressive orchestra!

A lovely afternoon spent in the sun, splashing in the pool, eating a picnic lunch and visiting the nearby farm to look at the tractors! I can not picture a more perfect Jāņi than this one, spent with friends eating good food and relaxing in the country.

How many Jāņā bērni to steer a tractor?

Whether you are celebrating Jāņi, summer solstice, St. John’s day, midsummer’s night or the arrival of summer, I wish you a fantastic fête and a beautiful summer!

Also in this series -

Jāņu siers - how to tie the cheese!

Jāņi - the folklore

18. novembris

Ninety three years ago on this day was the Proclamation of an independent Latvia. The previous day a People’s Council (Tautas padome) had been established, and elections were held to elect the first Latvian Provisional Government. On November 18^th, 1918 the first session of the new government was held in the National Theatre and independence was proclaimed.

Since that day in history, Latvia blossomed as a free country, was overrun by foreign armed forces during World War II, was illegally occupied for almost 50 years by the Soviet Union, declared the restoration of its de facto independence on August 21, 1991, and was admitted to NATO and the EU. I was born in the US during the years of occupation, and it is in my lifetime that Latvia regained its independence. Although my parents were also born in the United States, Latvian was my first language and is the language I speak with my husband and son.

The Freedom monument (Brīvības piemineklis) in Rīga, LV

The 18^th has always held significant meaning to me, but more so once I moved away from Chicago and the Latvian society there. When I was a child, the concerts, speeches and memorial services held  were hard to sit through, the solemnity of it all lost on a child. Then shortly before my tenth birthday I was away at camp, and the boy scouts acted out a campfire skit that will forever be etched in my memory; they were soldiers, and they were fighting for Latvia (of course rolling around in the dirt, dying and shooting their guns as loudly as possible, boys being boys). The following day (August 21st, 1991) we received the news from civilization that our Latvija had regained its independence, and over the years it has become harder and harder to remember the days of demonstrating against the illegal occupation, the letter-writing campaigns and all the wishes for a free country. Once I moved to Georgia (where the local group of Latvian Americans met about twice a year), the 18^th became one of the only days I could participate in Latvian society, and the significance of this day of remembrance increased greatly. As the 18^th remains a solemn day to acknowledge the past, celebrate the present, and express our hope for the future, my internal debates over what it means to be Latvian are silenced for a day, as I honor the nation and culture that has given me so much yet asked for so little in return.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

Lauris's first time in Latvia in December, 2010

Saeimas vēlēšanas

For summary in English, please see below

-------------------------------------------------------------

17. septembrī notika Ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanas. Pēdejā gadā ir bijusi nenormāli interesanta politika Latvijā: maijā Prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saiemas atlaišanu.Viņu arī atvietoja ar Andri Bērziņu, bet vēlāk tauta atbalstija Zatlera ierosinājumu; 94,3% nobalsoja par Saeimas atlaišanu, un tā arī radās vajadzība šīm vēlēšanām. Mums tuvākais iecirknis bija Parīzē, četras stundas prom. Zinājām jau iepriekš, ka divu iemeslu dēļ nevarēsim tikt uz Parīzi šinī dienā, tamdēļ arī Roberts jau iepriekš izpētija kā pieteikties balsošanai par pastu. Pieprasijām no Belģijas vēstniecības (tuvākā vēstniecība kas piedāvāja pasta vēlēšanas materiālus) vajadzīgos dokumentus nosūtot iesniegumu balsošanai par pastu no ārvalstīm un mūsu Latvijas pases. Nedēļu vēlāk pienāca materiāli. 

Pirms vēlēšanām vairākas latviešu organizācijas un politiskās partijas organizēja kampāņas, mudināt ārvalsts latviešus uz vēlēšanām. Cik esmu lasījusi, ir kautkur starp 50,000 un 200,000 Latvijas valsts pilsoņu, kas dzīvo ārzemēs. Man vēl arvien ir divejādas domas par vēlēšanu. Esmu pilsone, un tamdēļ tā ir mana atbildība balsot, citādīgi kamdēļ kļuvu par pilsoni? Tomēr, nedzīvoju Latvijā un man nav sekas no valdības lēmumiem par veselības apdrošināšanu, skolām, ceļiem utt. Bet es atšķiros no daudziem ārzemēs-dzīvojošiem pilsoņiem ar to, ka ne es, ne mani vecāki nav dzīvojuši Latvijā. Es ļoti ceru, ka nesen izceļojušie latvieši izmanto šo iespēju balsot; tās ir balsis kuŗas gribētu lai dzird, tiem latviešiem kuŗi ir izvēlējušies atstāt Latviju dēļ iespējām ārzemēs.

2006. g. Čikagā

Beigās nobalsoju un nosūtiju vēstuli ar vēlēšanu materiāliem atpakaļ uz Belģiju. Kaut neesmu vēl nolēmusi vai man ir „tiesības” balsot, patlaban esmu nolēmusi tā; maniem vecvecākiem nebija iespēja balsot visus tos gadus kamēr Latvija bija okupēta, un man tagad ir pilsonība, kas saiet roku rokā ar atbildību balsot vēlēšanās. Labprāt gribētu dzirdēt citu arzemēs-dzīvojošu pilsoņu domas par šo tēmatu.

---

Sestdienas vēlēšanās balsoja apmēram 870,000 pilsoņi Latvijā un ārzemēs. Saskaņas centrs saņēma apmēram 29% no balsīm. Otrā vietā ierindojās Zatlera Reformu partija (21%), tad Vienotība (18,5%), Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (13,6%) un Zaļo un Zemnieku savienība (12%). Saiemas sadala tad būs šāda; Saskaņas centram 34 vietas, Zatlera Reformu partijai 22, Vienotībai 19, Nacionālai apvienībai 13 un Zaļo un Zemnieku savienībai 12.

  

On September 17^th Latvia had a Parliamentary election following the dissolution of the Saiema earlier this year. Then-President Valdis Zatlers suggested this dissolution back in May, and the Saiema elected Andris Bērziņš to the Presidency afterwards. Then the country headed to the polls, and 94.3% of voters voted to dissolve the Parliament, hence Saturday’s elections.

Our closest voting station was in Paris, and as we couldn’t make the trip we registered to vote by mail. I was torn over the feeling that although I have citizenship, whether I should vote; I do not live in Latvia, and although laws and regulations might influence me in terms of buying property, the day-to-day things like health care, schools, roads etc. don’t influence me. There are 200,000 citizens living outside of Latvia, and I would be interested to see more statistics on how many of those have recently emigrated, how many were born elsewhere, and how many voted.

I finally voted, with several points in mind. First, I am a citizen, and it is my duty to vote. Second, during 50 years of Soviet occupation my grandparents did not have the right to vote, it is for the sacrifices they made that I have the life I have today. Third, I might as well give up my citizenship if I don’t care to vote.

---

On Saturday about 870,000 citizens cast their ballots in Latvia and elsewhere, a record high since 1993 for votes cast outside of Latvia. The results were as follows; Harmony Centre received nearly 29% of the vote, followed by  Zatlers Reform Party with 21.5% of the vote. In third is Unity  with 18.5%, then the National Association with 13.6% and finally the Union of Greens and Farmers with a bit more than 12%. (The remaining parties did not receive enough votes to top the 5% threshold for inclusion in the Parliament.) The 100 seat Saiema will therefore have the following division of seats; Harmony Centre 34, Zatlers Reform Party 22, Unity 19, the National Association 13 and the Greens and Farmers 12.

Bon anniversaire!

For English please see below.

---------------------------------------------

Viens gads! Mūsu mazam Laurītim viens gads! Visi mūs brīdināja, cik ātri tas laiks paskries, bet tomēr nevaru ticēt; vai tiešām šis mazais veselu gadu bijis mūsu dzīvē? Vēl trakāk, tas pusi savu mūžu nodzīvojis Francijā, ciemojies četrās valstīs, dzīvojis trijās mājās un iemācijies staigāt!

Šodien svinēsim visu dienu. Jubilārs vēlējās putru ar bumbieriem brokastīs, tad nodzīvot visu rītu pidžamās!

Pa šo laiku es cepu kliņğeri. Vakar bijām uz lielveikalu sapirkt sastāvdaļas, kuŗu tulkojumus un kvantitātes biju rupīgi izpētijusi iepriekš. Pēdejā mirklī vēl zvanīju manai mammai uzzināt kādu eļļu vislabāk lietot, lai atvietot canola eļļu; izrādās, ka canola eļļa ir ražota no rapeseed stāda un šeit tā saucās par colza eļļu. No franču valodas skolotājas uzzināju kā sauc un kur var dabūt svaigo raugu (no beķerejas pasutīt vai lielveikalā) un biju patīkami pārsteigta to tūlīt atrast veikalā, itseviški jo to tikai reti varēju atrast Dienvidkarolīnā. Raizējos par miltiem, jo laikam ir liela starpība starp parastiem miltiem kuŗus lietojam ASV un šejienes baltiem miltiem. Un ar visu to raizēšanos man pietrūka miltu, un ar jubilāru šorīt skrēju uz veikalu. Tomēr mīkla tika iemīcīta, un pēc ilgas meklēšanas vakar-pirktās mandeles neatradās, un tā kliņğeris nonāca krasnī pliks. Tagad māja burvīgi smaržo, un kaut vēl nezinam kādu starpību garšā tie franču milti piedod, zinam, ka tiem ir noteikt savs devums labai smaržai.
                                                     .

Pēc diendusas jubilārs vēlējās iet uz parku. Viņš jau patiešām skrien, man grūti to netikai nofotogrāfēt bet vispār noķert! Izskrējušies, mēs devamies mājās lai satiktu tēti. Bijām norunājuši doties uz resturantu; mums vēl arvien viss nav atpakots un gribējām svinēt bez raizēm. Visi trīs ēdām burgerus Le Ness pirms devāmies mājās ēst kliņğeri un attaisīt dāvanas.

Mūsu mīļam Laurītim atnāca daudz sveicieni un dāvaniņas, paldies visiem mīļiem cilvēkiem kas tos atsūtija! Grāmatas, mašīnas, pat kliņğeris! Jubilārs pats plēsa papīru, štopēja mutē kliņğeri un jūsmoja par jaunām mantiņām. Un pirms vannas, pasakas un gulēt iešanas tas izmēğināja savu jauno šupuļ-alni.

Šo dzejolīti saņēmām no tantes Annelī, onkuļiem Edgara un Anda:

Laurim šodien liela diena,

Klinģerī deg svece viena.

Nav vairs viņš nemaz tik maziņš

Nu jau nodzīvots ir gadiņš!

Aug un aug kā nezāle

Tik pat garš kā baseball vāle.

Priecīgs, laimīgs, ļoti smaidīgs

Ņiprs, striprs, varonīgs!

Lai aug liels un veselīgs

Un maz bišķiņ palaidnīgs.

Saldējumu uzēdam,

Skaļā balsī uzsaucam:

Visu labu, visu mīļu

Laurim šodien novēlam!

Novēlu manam Ūsiņam daudz baltu dieniņu, un manam Robertam priecīgu mūsu dēla jubilēju.

--------------------------------------------

One year! My little Laurītis is one year old! Everyone warned us the time would fly by but I still find it hard to believe that the kid running around the house today has been in our lives one whole year. What is even more unbelievable is that he has lived half of his life in France, been to four countries, lived in three houses and somewhere in between went from a tiny little squirming bundle to a walking, jabbering energy bundle.

 Lauris spent the morning playing with his “new” toys (from the shipment) while I baked the traditional Latvian birthday cake. Dzeltenmaize, translated as yellow-bread due to the yellow color from saffron and lemon peel, is also called kliņğeris when formed into a pretzel shape. After the white egg debacle I set out early to identify whether all the needed ingredients are obtainable, where I can purchase them and what quantities I would need. We headed to Auchan Sud for the levure boulangerie (fresh yeast) which I found rather quickly after receiving advice from my French teacher and Marine. A last minute "phone a chef" to my mother confirmed that canola oil is in fact rapeseed oil and a quick dictionary check showed that to be colza huile. That left the flour; all purpose flour in the US is not the same as farine blanc here, and I worried about the implications of this so much that I neglected to notice how much I had left. After I ran out I had to run to the store with a pajama-clad birthday boy, and as it turned out I had forgotten eggs as well (this time the brown ones were just fine)! Upon my return I spent a fruitless half hour searching for the almonds which we had bought the previous day, but despite all of this the kliņğeris was soon baking to a nice golden brown. At this point I knew that even if the flour influences the taste, it doesn't change the wonderful smell!

After a nap, we made a trip to the park. Lauris has really gotten the hang of this walking thing, enough to where it is hard to take a photo or even just catch him! We spent some time in the playground, some time just running around and some quality time inspecting the dirt under the big trees. And then it was time to head home to meet Roberts, and to go celebrate at Le Ness. After delicious burgers and fries we headed home for a desert of kliņğeris and to open presents.

Our son received an adundance of greetings and presents - a sincere thank you to all the senders! The birthday boy kept busy tearing paper, eating kliņğeris and talking on the phone with well-wishers. And the last thing he did before his bath and bedtime story was to try out his new rocking-moose.

En letton!

For those who don’t speak Latvian, please look for the translation down below!

**********************

Nesen mana poļu draudzene man atrakstija, „vismaz vienu reizi mēnesī raksti latviski!” Sāku domāt, kamdēļ biju izvēlējusies angliski rakstīt. Tas bija ar cerībām dalīties ar mūsu Francijas piedzīvojumiem ar maksimālu grupu no cilvēkiem. Šis blogs ir domāts, lai ğimeni un draugus informētu par mūsu dzīvi šeit Clermont-Ferrand, un tomēr ir tie draugi kuŗi nesaprot latviski. Zināju, ka lielākā tiesa ğimene un draugi kuŗi saprot vēl arvien lasītu kaut es rakstu angliski. Ar maniem amīšu draugiem tā nebūtu.

Tīmeklī nesen visur pārrunāja Amerikā dzīvojošā ārsta Aivara Sluča aicinājumu sākot ar 1. martu tiem, kuŗi savstarpēji prot runāt latviski, nerunāt krieviski. Ja neesiet to izlasijuši, to var atrast Nacionālisti.lv tīmekļa lapā. Es jau nerunāju krieviski, bet tomēr uzskatiju to par aicinājumu vispār runāt vairāk latviski. Man laimējās apprecēt latvieti, un ar ğimeni arī runāju galvenokārt latviski. Ar draugiem, kā ar kuŗu, bet cenšos. Lielākais mērķis ir izaudzināt Lauri, tā lai tas var tekoši saprast un runāt latviski. Un tagad nācis klāt izaicinājums Laurim iemācīties franciski! Latviešu valoda ir mums svarīga jo tā ir mūsu senču valoda, veids kā mēs varam šeit ārzemēs nodrošināt, ka latvieši un Latvija mūžīgi pastāv. Bet franciski runāt, tā būs priekšrocība Laurim nākotnē, un veidos veselīgas smadzenes tagad. CNN ziņās atkal parādijās raksts par šo tēmatu, „2 languages make your brain buff.” Un kā māte protams vēlos, ka mans dēls būtu ‘buff!’

Pati pašlaik mācos franciski, klasē un arī ikdienas dzīvē. Esmu ļoti tālu no tās dienas kad varēšu tekoši runāt un izteikties, bet katru dienu lēnām ko iemācos. Lauris cerams apgūs daudz ātrāk šo valodu, itsevišķi ja viņš iet uz crèche, franču bērndārzu. Grūtāk nāks to valodu uzturēt reiz kad aizvācamies atpakaļ uz Ameriku, tāpat kā turpināt latviešu valodu. Un tā arī atklāju, ka šis blog ir man vēlviens veids kā uzturēt manu latviešu valodu, ja tik reizi mēnesī, jo valoda ir kā augs; ja to nekopj, neaplej un audzina tumsā, tā novītīs un nomirs.

**********************

Recently my Polish friend wrote to me, “Also, write at least one entry in Latvian per month!” I started thinking about the reasons why I had chosen to write in English; it was with the hopes of reaching the maximum amount of people with these stories of our adventures. This blog is meant to keep family and friends informed about our life here in Clermont-Ferrand and there are quite a few friends who don’t understand Latvian. I knew that most of my Latvian speaking family would continue to read despite my writing in English, which wouldn’t be an option for non-speakers if I wrote in Latvian.

There was an article circulating on the internet recently written by an American doctor, Aivars Slucis. It was a challenge for Latvians in Latvia to not bow to pressure of political correctness, and to speak the national language, which is Latvian, when speaking to other Latvian citizens. Although I live in France, I still took it as an invitation to try to speak more and better Latvian. In marrying another Latvian I truly lucked out, and the majority of my family also speaks Latvian. It varies with friends, but with those that understand I try. The big challenge will be raising Lauris so that he can fluently understand and speak. Now we face the additional challenge of teaching Lauris French! Latvian is important to us because it is the language of our ancestors, as well as a way of maintaining our ethnic heritage in the US and abroad. But French is important for a whole different set of reasons. We hope that speaking French may open doors for him in the future, but more importantly learning additional languages has been proven to improve cognitive function and have other benefits to ones brain. If interested in this topic you may want to read “2 languages make your brain buff” which appeared on the CNN Health site recently.

I’m currently learning French, not only in class but in the course of everyday life. I’m still far from being able to fluently understand and express myself, but with each day I learn a little more. Hopefully Lauris will learn more quickly, especially if he goes to crèche, the French daycare. It will be harder to maintain the language skills once we move back to the US, just like it will always be a challenge to maintain the Latvian language. And so it comes about that I write a few entries here and there in Latvian, I find it to be just one more way for me to practice my Latvian. Hopefully my English-speaking readers will understand.