Lieldienas Andorra

This post is about my dad's 60th and Easter - I'll catch my English-language readers up in a later post!

Visgrūtākā lieta man dzīvojot Francijā ir būt tik tālu no ǵimenes. To seviški izjūtam svētkos un ǵimenes godos. 

Lieldienas šogad nosvinējām hoteļa istabā mūsu pavasara ceļojumā. Lauris ar lielu sajūsmu sameklēja Lieldienu zaķa atstātās olas, turpretīm es sapņoju par zaļo zāli vecmammas dārzā kur ar māsicām un brālēniem meklēju paslēptas olas. Mēs trīs sitām olas, Lauris uzvarēdams, un es tik prātoju kas uzvarēja Zvanu ielā. (Man stāsta, ka Andrejs esot ar tievo galu pieveicis Dainas olas resno galu.) Šūpoles te Andorra neatradām, jācer, ka brālis un māsas izšūpojās pietiekam mums visiem.

Būs vēl Lieldienas, bet šodien nokavējam arī kautko, kas neatkārtosies: mana tēša 60. dzimšanas dienu. Mana māsa ar vīru par pārsteigumu ielidoja no Ņujorkas, lai pavadītu nogali Čikagā viesībās un Lieldienu svinībās. Bija liels hoopla New England ielā, ar bingo spēli par tēša dzīvi, slīdīšu izrādi un mūsu vietā franču stilā saldo ēdienu. Nezinu vai tas bija tētim vai mammai lielāks prieks, saldais galds būdams rezultāts „makarona” garšošanai lai izvērtētu Čikāgas labāko macaroon.

Paldies krustmātei Gintai par skaistām grāmatām!

Atliek trīs lietas ko stāstīt/rādīt. Šo bildi no maziem Lieldienu puikām. Otrais, pateikt, ka šodien tikai domājam cik ļoti gribētu būt Čikagā ar ǧimeni. Un trešais, novēlam manam tētim, mūsu dēlu vectētiņam, daudz laimes dzimšanas dienā.