Bon anniversaire!

For English please see below.

---------------------------------------------

Viens gads! Mūsu mazam Laurītim viens gads! Visi mūs brīdināja, cik ātri tas laiks paskries, bet tomēr nevaru ticēt; vai tiešām šis mazais veselu gadu bijis mūsu dzīvē? Vēl trakāk, tas pusi savu mūžu nodzīvojis Francijā, ciemojies četrās valstīs, dzīvojis trijās mājās un iemācijies staigāt!

Šodien svinēsim visu dienu. Jubilārs vēlējās putru ar bumbieriem brokastīs, tad nodzīvot visu rītu pidžamās!

Pa šo laiku es cepu kliņğeri. Vakar bijām uz lielveikalu sapirkt sastāvdaļas, kuŗu tulkojumus un kvantitātes biju rupīgi izpētijusi iepriekš. Pēdejā mirklī vēl zvanīju manai mammai uzzināt kādu eļļu vislabāk lietot, lai atvietot canola eļļu; izrādās, ka canola eļļa ir ražota no rapeseed stāda un šeit tā saucās par colza eļļu. No franču valodas skolotājas uzzināju kā sauc un kur var dabūt svaigo raugu (no beķerejas pasutīt vai lielveikalā) un biju patīkami pārsteigta to tūlīt atrast veikalā, itseviški jo to tikai reti varēju atrast Dienvidkarolīnā. Raizējos par miltiem, jo laikam ir liela starpība starp parastiem miltiem kuŗus lietojam ASV un šejienes baltiem miltiem. Un ar visu to raizēšanos man pietrūka miltu, un ar jubilāru šorīt skrēju uz veikalu. Tomēr mīkla tika iemīcīta, un pēc ilgas meklēšanas vakar-pirktās mandeles neatradās, un tā kliņğeris nonāca krasnī pliks. Tagad māja burvīgi smaržo, un kaut vēl nezinam kādu starpību garšā tie franču milti piedod, zinam, ka tiem ir noteikt savs devums labai smaržai.
                                                     .

Pēc diendusas jubilārs vēlējās iet uz parku. Viņš jau patiešām skrien, man grūti to netikai nofotogrāfēt bet vispār noķert! Izskrējušies, mēs devamies mājās lai satiktu tēti. Bijām norunājuši doties uz resturantu; mums vēl arvien viss nav atpakots un gribējām svinēt bez raizēm. Visi trīs ēdām burgerus Le Ness pirms devāmies mājās ēst kliņğeri un attaisīt dāvanas.

Mūsu mīļam Laurītim atnāca daudz sveicieni un dāvaniņas, paldies visiem mīļiem cilvēkiem kas tos atsūtija! Grāmatas, mašīnas, pat kliņğeris! Jubilārs pats plēsa papīru, štopēja mutē kliņğeri un jūsmoja par jaunām mantiņām. Un pirms vannas, pasakas un gulēt iešanas tas izmēğināja savu jauno šupuļ-alni.

Šo dzejolīti saņēmām no tantes Annelī, onkuļiem Edgara un Anda:

Laurim šodien liela diena,

Klinģerī deg svece viena.

Nav vairs viņš nemaz tik maziņš

Nu jau nodzīvots ir gadiņš!

Aug un aug kā nezāle

Tik pat garš kā baseball vāle.

Priecīgs, laimīgs, ļoti smaidīgs

Ņiprs, striprs, varonīgs!

Lai aug liels un veselīgs

Un maz bišķiņ palaidnīgs.

Saldējumu uzēdam,

Skaļā balsī uzsaucam:

Visu labu, visu mīļu

Laurim šodien novēlam!

Novēlu manam Ūsiņam daudz baltu dieniņu, un manam Robertam priecīgu mūsu dēla jubilēju.

--------------------------------------------

One year! My little Laurītis is one year old! Everyone warned us the time would fly by but I still find it hard to believe that the kid running around the house today has been in our lives one whole year. What is even more unbelievable is that he has lived half of his life in France, been to four countries, lived in three houses and somewhere in between went from a tiny little squirming bundle to a walking, jabbering energy bundle.

 Lauris spent the morning playing with his “new” toys (from the shipment) while I baked the traditional Latvian birthday cake. Dzeltenmaize, translated as yellow-bread due to the yellow color from saffron and lemon peel, is also called kliņğeris when formed into a pretzel shape. After the white egg debacle I set out early to identify whether all the needed ingredients are obtainable, where I can purchase them and what quantities I would need. We headed to Auchan Sud for the levure boulangerie (fresh yeast) which I found rather quickly after receiving advice from my French teacher and Marine. A last minute "phone a chef" to my mother confirmed that canola oil is in fact rapeseed oil and a quick dictionary check showed that to be colza huile. That left the flour; all purpose flour in the US is not the same as farine blanc here, and I worried about the implications of this so much that I neglected to notice how much I had left. After I ran out I had to run to the store with a pajama-clad birthday boy, and as it turned out I had forgotten eggs as well (this time the brown ones were just fine)! Upon my return I spent a fruitless half hour searching for the almonds which we had bought the previous day, but despite all of this the kliņğeris was soon baking to a nice golden brown. At this point I knew that even if the flour influences the taste, it doesn't change the wonderful smell!

After a nap, we made a trip to the park. Lauris has really gotten the hang of this walking thing, enough to where it is hard to take a photo or even just catch him! We spent some time in the playground, some time just running around and some quality time inspecting the dirt under the big trees. And then it was time to head home to meet Roberts, and to go celebrate at Le Ness. After delicious burgers and fries we headed home for a desert of kliņğeris and to open presents.

Our son received an adundance of greetings and presents - a sincere thank you to all the senders! The birthday boy kept busy tearing paper, eating kliņğeris and talking on the phone with well-wishers. And the last thing he did before his bath and bedtime story was to try out his new rocking-moose.