Tuesday, June 24, 2014

Līst kā pa Jāņiem!

The days before Jāņi are spent in preparation: gardens must be weeded, laundry washed, Jāņu siers tied. Mūsu gadijumā, arī pakojamies ceļojumam uz Gaŗezeru, kur svinējām Jāņus iepriekšējā nogalē. Sanāca gaŗš ceļš – spēkratiem pietrūka spēks kautkur Kentucky štatā – un tā arī gadijās, ka ieradamies Gaŗezerā tikai sestdien. Svētku norise jau bija pilnā sparā; visur ozola zari un puķes sanestas un vainagu pinēji pie darba.


Traditionally on zāļu diena (June 23rd) the last Jāņu tasks were completed. After a final cleaning the home was decorated with meijas, oak and mountain ash branches, which served not only a decorative purpose, but also would protect the house against witches and Pērkons in the coming year. Healing herbs were foraged for the next year, as on this day they were thought to be at their peak power. As we had no cows and horses to feed we concentrated on picking our Jāņu zāles, to be fashioned into oak wreaths for all three boys and a flower crown for me to wear that evening. I’m particular to daisies, and although we saw hillsides covered in the white flowers along the highway in Ohio, as we approached our destination there were few to be found. Luckily by arrival we had secured a few bunches, and the woods provided the necessary oak branches for me to set to work on the crowns.

Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņa vakarā;
Visi bija Jāņu bērni,
Kas Jānīti daudzināja.


Pirms zinājām, Jāņu vakars arī bija klāt! Uzvilkuši svētku drēbes piebiedrojamies pulkam kuŗš nāca no plūdmales. Gaŗezers bija saorganizējis Jāņu aplīgošanu; līgotāji devās par “apgabaliem” dziedot un līksmojot. Tur nodziedot piemērotas līgo dziesmas viņus pacienāja ar Jāņu sieru un alu. Pavisam drīz jau sākās lietus; vispirms maigs, netraucējot līgotājus, bet ar katru apgabalu tas kļuva stiprāks, līdz lietussargi gandrīz vai nebija pietiekam pasargāt no lielām lietus lāsīm. Puiši salijuši, devamies atpakaļ uz Lāču Annas paviljonu, kur turpinājās Jāņu svinēšana līdz pat saulaustam.


On the eve of Jāņi it is tradition to start the festivities with the crowning of the Jāņu father and mother, the hosts to the Jāņu bērni of the evening. These are the celebrants who go from farm to farm singing and bringing blessings with their song. We missed the kick-off that Saturday evening, but caught up with the līgotāji on one of the first of their stops, singing while making the rounds of Dzintari. At various stops we were treated to the traditional Jāņu cheese and beer, and even the start of a rainshower didn’t dampen the enthusiasm of the līgotāji. Lauris and Mikus were entranced by the singing, and soon got over their shyness with the first offered pīrāgi, traditional Latvian bread rolls filled with bacon and onion. Our enthusiasm may have dampened a bit as the rain picked up, but soon we found ourselves back on the beach where the traditional bonfire had been lit at dusk, to provide transition from the light of day, through the dark of the shortest night of the year, until the sun once again rises the following morning.


Jānis sēde kalniņā, līgo, līgo, zāļu nasta mugurā, līgo, līgo.
Nāc Jānīti, sētiņā, došu siera gabaliņu.
Jānīšam treji vārti, visus trejus virināja.
Pa vieniem Jānīts gāja, pa otriem Jāņa bērni,
Pa trešiem mīļā Māra, div’ dzelteni kumeliņi.


Jāņuguns arī dega… nu dūmoja. Ugunskurs tomēr bija tik kārtīgi sabūvēts, ka tas dega lietu nemanot. Uzmetām arī mūsu Jāņu vaiņagus no iepriekšējā gada, lai nestu laimi nākamajā. Senlatvieši ticēja, ka jāuzturās pie uguns visu nakti, jo tas dodot veselību un līdzot pret slimībām. Tā arī tie lēca pāri ugunskuram, tomēr mums šajā naktī nebija lemts milzīgo guni pārlekt. Salijuši devāmies uz mājiņu.

Off to the right is the smoking Jāņuguns

After admiring the Jāņu bonfire and tossing last year’s wreaths on to bring good luck in the coming year we headed to shelter for some dry clothes. It wasn’t long before family gathered and the singing began, although it wasn’t meant to be to return to the bonfire that evening. The rain continued for three days, through Tuesday which was the actual Jāņu diena this year – the 24th – (although we celebrated over the weekend), and so it really did “rain as if Jāņi,” lija kā par Jāņiem… Ja Jāņu dienā tik ilgi līst lietus, kamēr zirgu var apseglot, tad būs auglīga vasara. If it rains on Jāņi long enough to saddle a horse, then it will be a fertile and bountiful summer.


Līgojam, līgojam, neguļam, neguļam,
Redzēsim, redzēsim kā saulīte rotājās.
          Lec, saulīte, rītā agri, lec ar Dieva palīdziņu;
          Ir mums tava gaišumiņa vajadzēt vajadzēja.
Līgojiet, līgojiet, nava gaŗa Jāņu nakte –

Viena puse tumsin tumsa, otrā ausa gaišumiņš.

3 comments:

  1. Briniskigs apraksts un fotografijas! Zel dzirdet, ka bija kibeles ar automasinu, bet tas nozime, ka japerk jauna vai ne? :-) Un sa vai ta vajadzes vietu tresajam bernam/sedeklim. Iesaku meklet 'lime green' VW businu kads bija Matisoniem!

    ReplyDelete
    Replies
    1. Vai vienu 1960 VW 'zilo ziloni'!

      Delete
  2. Jums gan ir bijusi varena līgošana! Prieks par Jums! Un tu izskaties tik labi, Tev tiešām piestāv gaidīt mazuli!:)

    ReplyDelete

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...