For English, please see below
-----------------------------------------------------------------
Lieli notikumi šeit Francijā! Jauns prezidents ievēlēts; 51,63% nobalsoja par socialistu François Hollande, un 48,37% par Nicolas Sarkozy. Tad vēl, maija brīvdienas nozīmē kad liela daļa no Francijas atvaļinājumā (vismaz tā liekas); 1. maijs, Fête du Travail vai Labor day, 8. maijs bija Victoire 1945 atzīmēt otrā pasaules kaŗa beigas Eiropā, 17. maijā būs Ascension (par kuŗu rakstiju arī pagāšgad), un beidzot 28. Lundi de Pentecôte, pirmdiena pēc Pentecost. Frančiem arī patīk faire le pont, būvēt tiltus (ar brīvdienām), un tā arī 30. aprilī, 7. un 18. maijā ņem brīvdienas. Bet vislielākais notikums, Laurim šodien divi gadi. Manam mīļam Laurim novēlu daudz laimes dzimšanas dienā!!! Nevaru ticēt, ka divi gadi jau pagājuši (liekās kā divpadsmit!).
Nesen man jautāja, vai dzīve Francijā patiešām tik varena un rožaina cik tā izklausās lasot manu blogu. Bija jāpadomā, jo pagatnē esmu sūdzējusies par to, ka cilvēki rāda fasādi savos blogos un nestāsta par „īsto dzīvi”. Vai es neesmu arī vainīga, apslēpjot tās nepatīkamās lietas kuŗas mums kādreiz notiek? Tomēr rakstu šo dienas grāmatu lai nākotnē varētu atcerēties visus piedzīvojumus, visas vietas kuŗas apciemojām, visus cilvēkus kuŗus satikām. Varu droši teikt, ka negribēšu lasīt par tantrumiem kuŗi Laurim bija, par tām reizēm kad Mikus visu nakti raudāja, par tām dienām kad desmit reizes pārģērbos jo viens vai otrs bērns mani apšpļakstija ar sulu, uz manīm atspļāvās, uzvēma, utt, jo tos brīžus tagad jau labprāt aizmirstu. Es (un cerams Lauris un Mikus) vēlēšos lasīt par mūsu ceļojumu uz Amsterdamu un Briseli (par kuŗu rakstīšu nākam nedēļ), par draugiem kuŗi mums rīt brauc ciemos, par vecmātes ciemošanos nākamās nedēļas, un par Lauŗa 2. dzimšanas dienas viesībām.
Un tā arī ielūdzu jūs atpakaļ nākamās nedēļās dzirdēt kā izdevās viesības ar 12 maziem bērniem un vilciena kūku. Palasīt par mūsu ceļojumu redzēt Hollandes tulpes un Manneken Pis, kā arī izbraukāt Petit Suisse Luxembourgeoise. Un uz brīdi aizmirst tās ikdienas ķibeles un raizes kas mūs tik bieži nomāc, jo tomēr pasaulē tik daudz vietas kuŗas redzēt, draugi vēl nesatikti un gudrības ko iegūt.
-----------------------------------------------------------------
Big month here in France ! A new president was elected in the runoff elections Sunday; the socialist candidate François Hollande received 51.63% of the vote while incumbent Nicolas Sarkozy received only 48.37%. May also means the country is on holiday half the month; May 1st was Fête du Travail (or Labor day), May 8th was Victoire 1945 to commemorate the end of WWII in Europe, May 17th is Ascension, and finally the 28th is Lundi de Pentecôte, or the Monday after Pentecost. Of course since the French like to faire le pont, (meaning to build bridges, a phrase commonly used to describe the practice of taking the Monday/Friday off to extend a holiday that falls on a Tuesday or Thursday into a 4-day weekend), April 30th and May 7th & 18th were also “holidays”. However the biggest event for us is Lauris’s second birthday, today! I can not believe two years have already passed (feels like twenty…).
Not long ago someone asked me how life in France really is – it can’t be only the exciting travel and wonderful experiences I write about. This got me thinking, as I’ve often complained that people will present a totally false façade, pretending the gritty/boring/painful never happens to them. For example, some new moms only talk about the wonders that parenthood brings, how they’ve never been happier and brag how the little screaming bundle of joy in their arms is already sleeping through the night. Am I guilty of this as well? I rarely discuss the difficulties and trials we face here in France , not just with parenting, but with life so far away from family and the familiar, dealing with the minutiae of life in a foreign language. I’ve decided that I am not, as this diary of our travels and adventures is meant to serve as a reminder of all the wonderful things and people we saw, experienced and met. I’m sure that I will not want to read about the tantrums, the sleepless nights and the days I change outfits ten times, although I don’t pretend these things never happen to me (see posts here and here). It is comforting to hear that I’m not the only one going through the trials of parenting or of being an expat, but in twenty years hopefully my children and I will want to instead read about our trip to Amsterdam and Brussels (which you may hear about next week), about the friends coming to visit tomorrow, about the weeks the boys’ grandmother will be joining us, and about the birthday party for our brand new toddler.
So I invite you to stop by these next few weeks to hear about how the party with 12 children and a train cake turned out. To read about our trip to see the tulips and Manneken Pis, and our drive through Petit Suisse Luxembourgeoise. To forget about the rough days we all have and the hardships we must often face, because the world is full of places to explore and friends we haven’t met yet.
"Mom, stop! You're getting way too corny!" |
Happy birthday Laurīt, daudz laimes dzimšanas dienā.
Happy birthday to Lauris. I'm sure your boys will enjoy reading your blog in later years, as will you and husband, to remember the wonderful opportunities you've had.
ReplyDeleteHappy birthday, Lauris! Bonne Fête!
ReplyDeleteUhoh - angļu valodā mammai jūtās, ka pagājuši divdesmit gadi un latviski tikai divpadsmit? Hmmmm...... tavai angļu valodas pusei ir zemāks slieksnis nekā tavai latviešu valodas pusei? :)
ReplyDeleteBaudiet šo dzimšanas dienu Laurītim un vēl daudzas citas tādas laimīgi trakas!